BLAKTS definīcija Latviešu valodā:

BLAKTS

sieviešu dzimteFeminine -ts

  • 1

    dsk Uz sauszemes vai ūdenī dzīvojošs kukainis ar labi attīstītu posmainu snuķi, dūrēja un sūcēja tipa mutes orgāniem un īpatnēju asu smaku; posmkāju tipa kukaiņu kārta, pie kuras pieder šādi kukaiņi.

    • Ūdens blaktis
    • Koku blakts, ogu blakts, kāpostu blakts, zaļā dārza blakts

  • 2

    Šās kārtas plakans, brūns asinssūcējs kukainis (bez spārniem), cilvēka, mājputnu un baložu, retāk grauzēju parazīts.

    • Gultas blakts