BIEZS definīcija Latviešu valodā:

BIEZS

īpašības vārds

  • 1

    Tāds, ko veido daudzas vienības vai sastāvdaļas, kuras atrodas tuvu, cieši cita pie citas.

    • Biezs mežs, krūmājs, zelmenis
    • Bieza ķemme
    • Biezi mati
    • Biezi sēt, stādīt
    • Biezi apdzīvots apvidus

  • 2

    Blīvs, koncentrēts, piesātināts (parasti par gāzveida vielām).

    • Biezi dūmi, garaiņi
    • Bieza migla
    • pārnesta nozīme Bieza krēsla, tumsa
    • Biezs gaiss

  • 3

    Par šķidrumu – tāds, kurā ir daudz iejauktas, izšķīdušas cietas vielas daļiņu; tāds, kas ir grūti lejams, maisāms.

    • Bieza kafija
    • Biezs krējums, medus

  • 4

    Tāds, kam ir samērā liels caurmērs.

    • Biezs stikls, dēlis
    • Bieza grāmata
    • Nogriezt biezu gaļas šķēli
    • Bieza aramkārta
    • Biezs māla slānis
    • Biezi satīt, savīstīt
    • pārnesta nozīme Biezs maks
    • pārnesta nozīme Bieza āda

  • 5

    Kopā ar garuma mērvienības nosaukumu izsaka attālumu starp (priekšmeta, slāņa) augšējo un apakšējo plakni.

    • Pieci centimetri bieza ledus kārta

  • 6

    sarunvalodas vārds parasti kopā ar vārdiem «ka», «vai», apst. nozīmē Ļoti daudz.

    • Istabā ļaužu vai biezs
    • Mušu ka biezs lidinās apkārt

BIEŽS definīcija Latviešu valodā:

BIEŽS

īpašības vārds

  • 1

    Tāds, kas notiek vairākkārt ar īsiem starplaikiem; tāds, kas atkārtoti ierodas, parādās.

    • Biežas sanāksmes
    • Biežs viesis, ciemiņš
    • Bieža parādība
    • Lekcijas notiek bieži
    • Vasarā bieži lija

biezi definīcija Latviešu valodā:

biezi

apstākļa vārds

bieži definīcija Latviešu valodā:

bieži

apstākļa vārds