BIEZENIS definīcija Latviešu valodā:

BIEZENIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Ēšanai, uzturam sagatavota (saberztu, saspiestu u. tml.) dārzeņu vai augļu masa.

    • Kartupeļu biezenis
    • Ābolu, plūmju biezenis
    • Pagatavot mērci ar tomātu biezeni