BIEDĒKLIS definīcija Latviešu valodā:

BIEDĒKLIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Priekšmets, tēls, kas izraisa bailes, priekšmets, ar ko cenšas atbaidīt.

    • Putnu biedēklis
    • Viņš jau izskatās pēc biedēkļa!