BEZDARBĪGS definīcija Latviešu valodā:

BEZDARBĪGS

īpašības vārds

  • 1

    Tāds, kam nav darba, tāds, kas nestrādā; tāds, kas stāv dīkā.

    • Nekādu pienākumu nebija, bezdarbīgs viņš klīda apkārt

  • 2

    Tāds, kas saistīts ar nestrādāšanu, ar mērķtiecīgas vai lietderīgas darbības trūkumu.

    • Bezdarbīga dzīve
    • Viņa nevarēja bezdarbīgi nosēdēt

bezdarbīgi definīcija Latviešu valodā:

bezdarbīgi

apstākļa vārds

Lietojums

2