BEZBĒDĪGS definīcija Latviešu valodā:

BEZBĒDĪGS

īpašības vārds

  • 1

    Tāds, kas neizjūt bēdas, raizes, skumjas; bezrūpīgs.

    • Bezbēdīgi jaunieši

  • 2

    Tāds, kas raksturīgs šādam cilvēkam.

    • Bezbēdīga dzīve
    • Jautri un bezbēdīgi pavadīt laiku

bezbēdīgi definīcija Latviešu valodā:

bezbēdīgi

apstākļa vārds

Lietojums

2