BĒNIŅI definīcija Latviešu valodā:

BĒNIŅI

masculine plural noun

  • 1

    Telpa zem jumta, virs celtnes augšējā stāva pārseguma.

    • Nama bēniņi
    • Bēniņu kāpnes, logs
    • Žaut veļu bēniņos