BEIGTIES definīcija Latviešu valodā:

BEIGTIES

  • 1

    3. pers Sasniegt pēdējo (kādas norises, darbības) posmu, mirkli; neturpināties.

    • Mācības skolā beidzas jūnijā
    • Sapulce beidzās vēlu
    • Vai izrāde vēl nav beigusies?
    • Kad beigsies atvaļinājums?
    • Beigušās sāpes, ciešanas
    • Saspīlējums tagad beidzies

  • 2

    3. pers Norisēt (par kā beigu posmu); nonākt līdz beigām.

    • Sacīkstes beidzās ar mūsu komandas uzvaru
    • Romāns beidzas laimīgi
    • Luga beidzas ar gaišu izskaņu

  • 3

    3. pers Sasniegt izplatības robežu (telpā); arī neturpināties.

    • Lauki beidzas, sākas mežs
    • Jāiet, kamēr beidzas taciņa

  • 4

    3. pers Izsīkt, būt pilnīgi izlietotam.

    • Pacietība beidzas
    • Barības krājums drīz beigsies

  • 5

    3. pers Paiet, noilgt.

    • Līgumsaistības beigušās
    • Beidzas termiņš

  • 6

    Būt tuvu nāvei, iet bojā.

    • Barības trūkuma dēļ lopi beidzas nost
    • sarunvalodas vārds Aiz sāpēm beigties vai nost