BEIGT definīcija Latviešu valodā:

BEIGT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Izdarīt, izpildīt, realizēt (visu, pilnīgi); izgatavot, izveidot (visu, pilnīgi).

    • Beigt darbu
    • Izrādi beidza vēlu
    • Beigt runu ar aicinājumu
    • Beigt rotaļu ar dziesmu
    • Beigt adījumu, rokdarbu

  • 2

    Novadīt (3) līdz beigām.

    • Beigt gadu ar labiem rezultātiem
    • Beigt mācību gadu, ceturksni
    • Beigt mūžu svešumā

  • 3

    Pārtraukt, neturpināt.

    • Beigt runāt
    • Beidziet strīdu!
    • Nevarējām vien beigt atmiņu stāstus

  • 4

    Iegūt attiecīgu izglītību (skolas, kursu programmas apjomā).

    • Beigt vidusskolu, tehnikumu, universitāti
    • Beigt rokdarbu kursus