BEIGAS definīcija Latviešu valodā:

BEIGAS

feminine plural noun

  • 1

    Pēdējais (kāda laika, kādas norises vai darbības) posms, brīdis.

    • Vasaras beigas, dienas beigas
    • Tuvojas mācību gada beigas
    • Pienāca kara beigas
    • Lekcija iet uz beigām
    • Palikt līdz maiņas beigām

  • 2

    Tālākā vieta; gals.

    • Nosēsties zāles beigās
    • Stāvēt rindas beigās

  • 3

    Pēdējā daļa (piem., tekstā, mākslas darbā); tas, ar ko (kas) beidzas; nobeigums.

    • Grāmatas, sacerējuma, vēstules beigas
    • Izlasīt stāstu līdz beigām
    • Filmai ir laimīgas beigas
    • Romāna beigas
    • Lauku darbu beigu cēliens, posms

  • 4

    dsk. lok beigās; apst. nozīmē Rezultātā, beidzot.

    • Beigās iznāca tīri labi
    • Beigu beigās

  • 5

    sarunvalodas vārds Bojāeja; iznīcība; nāve; pilnīgs nolietojums, izlietojums.

    • Pretiniekiem ielenkumā pienāca beigas
    • Vecajam uzvalkam drīz būs beigas
    • Milti iet uz beigām – apcirknis gandrīz tukšs
    • Visam beigas