BĒGTIN definīcija Latviešu valodā:

BĒGTIN

apstākļa vārds

  • 1

    Kopā ar tās pašas saknes darbības vārdu – izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.

    • Bēgtin bēgt
    • Viņš bēgtin aizbēga no mājām