BĒGT definīcija Latviešu valodā:

BĒGT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Skriet, steigties prom (vairoties, glābjoties no kā).

    • Bēgt no ķērājiem, vajātājiem, gūstītājiem
    • Aitas bēga uz visām pusēm
    • Mesties bēgt

  • 2

    Doties prom – slepus, bez atļaujas (arī pārvarot dažādus šķēršļus).

    • Bēgt no cietuma, apcietinājuma, gūstekņu nometnes

  • 3

    Atstāt savu dzīvesvietu, glābjoties no kara vai dabas katastrofām.

    • Bēgt no piefrontes joslas

  • 4

    Vairīties no kā nepatīkama, bīstama.

    • Bēgt no sabiedrības
    • Bēgt no kāda dusmām, ienaida
    • Bēgt no soda
    • Bēgt kā no uguns