BAUDĪT definīcija Latviešu valodā:

BAUDĪT

pārejošs darbības vārds-u, -i, -a

  • 1

    Ar prieku, baudu uztvert, izjust.

    • Baudīt mūziku, dzeju
    • Baudīt klusumu, atpūtu
    • Baudīt dabas skaistumu

  • 2

    Pilnīgi izjust, izdzīvot (izmantojot visas iespējas).

    • Baudīt dzīvi, jaunību

  • 3

    Ēst, dzert; ar baudu ēst, dzert.

    Sk. arī NEBAUDĀMS
    • Neesmu vēl neko šorīt baudījis
    • Viņš vēl nav baudījis brokastis
    • Baudīt alu, vīnu