BARITONS definīcija Latviešu valodā:

BARITONS

vīriešu dzimte

  • 1

    Vīrieša balss, kas ir zemāka par tenoru un augstāka par basu; dziedātājs ar šādu balsi.

    • Lirisks baritons, dramatisks baritons
    • Dziedāt baritonā

  • 2

    Ovāls metāla pūšaminstruments (pūtēju orķestrī).