BARĪBA definīcija Latviešu valodā:

sieviešu dzimte vienskaitlis

• 1

  Organisko un neorganisko vielu kopums, ko dzīvie organismi uzņem no apkārtējās vides dzīvības procesu uzturēšanai.

  Barības vads
  • Barības izmantošana organismā
  • Barības uzņemšana ar augu saknēm
  • Barības līdzekļi
  • Viegli, grūti sagremojama barība
  • Briedis ziemā meklē barību zem sniega

• 2

  Tas, ko ēd, tas, ar ko baro (mājlopus); lopbarība.

  Rupjā barība Barības deva Barības galds Barības vienība
  • Sagatavot, izēdināt lopiem barību
  • Sulīgā barība