BARĪBA definīcija Latviešu valodā:
BARĪBA
sieviešu dzimte vienskaitlis
- 1
Organisko un neorganisko vielu kopums, ko dzīvie organismi uzņem no apkārtējās vides dzīvības procesu uzturēšanai.
- Barības izmantošana organismā
- Barības uzņemšana ar augu saknēm
- Barības līdzekļi
- Viegli, grūti sagremojama barība
- Briedis ziemā meklē barību zem sniega
- Barības vads
- 2
Tas, ko ēd, tas, ar ko baro (mājlopus); lopbarība.
- Sagatavot, izēdināt lopiem barību
- Rupjā barība
- Sulīgā barība
- Barības deva
- Barības galds
- Barības vienība