BARBARS definīcija Latviešu valodā:

BARBARS

vīriešu dzimte

  • 1

    Senajiem grieķiem un romiešiem – ikviens svešzemnieks.

    • Barbaru ciltis
    • Barbaru iebrukumi Apenīnu pussalā

  • 2

    pārnesta nozīme Rupjš, nekulturāls, nežēlīgs cilvēks.