BANDA definīcija Latviešu valodā:

BANDA

sieviešu dzimte

  • 1

    Organizēta noziedznieku grupa.

    • Laupītāju, zagļu banda
    • Bruņota banda
    • Bandas vadonis

  • 2

    pārnesta nozīme Cilvēku grupa, kuru uzskati un rīcība ir negodīgi, amorāli.

    • Slaistu, ierāvēju banda