BAĻĶIS definīcija Latviešu valodā:

BAĻĶIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Nozāģēts, apdarināts (resns) koka stumbrs.

    • Mizoti baļķi, nemizoti baļķi
    • Priežu, egļu, ozolu baļķi
    • Līdzsvara baļķis
    • Resns kā baļķis