BĀLIŅŠ definīcija Latviešu valodā:

BĀLIŅŠ

vīriešu dzimte

  • 1

    (folklora) Brālis.

    • Redz, kur skaisti bāliņš dzied ar savām māsiņām

  • 2

    (folklora) Radinieks (parasti neprecēts).