BAGĀTĪBA definīcija Latviešu valodā:

BAGĀTĪBA

sieviešu dzimte

  • 1

    vsk Vispārināta īpašība.

  • 2

    vsk Lielas materiālās vērtības; liela turība, pārticība.

    • Iegūt, sakrāt, saraust bagātību
    • Izšķērdēt bagātību
    • Mūsu meži ir liela bagātība
    • Bagātības un nabadzības pretstats
    • Dzīvot bagātībā

  • 3

    dsk Vērtslietas, to kopums, arī lielas naudas summas.

    • Zelts, sudrabs, dārgakmeņi veido karaļu bagātības
    • Pirātu salaupītās bagātības
    • Dabas bagātības
    • Akmeņogles, nafta, rūda ir neizsmeļamas dabas bagātības
    • pārnesta nozīme Mūsu folkloras bagātības

  • 4

    pārnesta nozīme vsk Viss kādam piederošais īpašums; mantība.

    • Salikt visu savu bagātību vezumā
    • Glabāt savu bagātību aiz atslēgas

  • 5

    vsk Liels (kā) daudzums, krājums, kopums; arī (kā) daudzveidība.

    • Sēņu, ogu, zīļu bagātība
    • Rudens ziedu bagātība
    • Ezeru, ūdeņu bagātība
    • Krāsu, formu, toņu, nianšu bagātība
    • Domu, jūtu bagātība