ATVIRZĪT definīcija Latviešu valodā:

ATVIRZĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Virzot, arī liekot virzīties, dabūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.); virzot, arī liekot virzīties, panākt, ka nonāk atpakaļ (iepriekšējā vietā).

    • Atvirzīt ļaužu pūli līdz laukuma malai
    • Atvirzīt skapi atpakaļ pie sienas

  • 2

    Virzot, arī liekot virzīties, dabūt nost (sānis, atpakaļ); izveidot atstatu (no kā).

    • Atvirzīt krēslu no galda
    • Atvirzīt ļaužu pūli no vārtiem
    • Mājas atvirzītas tālāk no ielas

  • 3

    Pārcelt uz vēlāku laiku.

    • Atvirzīt nepatīkamo sarunu
    • Atvirzīt šķiršanās brīdi