ATVILKT definīcija Latviešu valodā:

ATVILKT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Velkot atvirzīt, atdabūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.); velkot atvirzīt atpakaļ (iepriekšējā vietā).

    • Zirgs atvelk siena vezumu mājās
    • Atvilkt miltu maisu pie svariem
    • Atvilkt galdu atpakaļ pie loga

  • 2

    Velkot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ), lēni atvirzīt (sānis, atpakaļ); panākt, ka (kas, piem., karaspēka daļa) atvirzās atpakaļ.

    • Atvilkt plauktu no sienas
    • Atvilkt aizkaru sānis
    • Atvilkt roku atpakaļ
    • Atvilkt rotu no pirmajām līnijām
    • Atvilkt pulku aizmugurē

  • 3

    Velkot attaisīt, dabūt vaļā.

    • Atvilkt rakstāmgalda atvilktni
    • Atvilkt priekškaru

  • 4

    Ieturēt, neizmaksāt, atrēķināt.

    • Atvilkt no algas ienākuma nodokli
    • Atvilkt alimentus

  • 5

    sarunvalodas vārds Piedabūt atnākt sev līdzi (kādu, kam nav vēlēšanās).

    • Atvilkt draudzeni uz futbola sacīkstēm

  • 6

    sarunvalodas vārds Novilkt, noģērbt (virsdrēbes).

    • Atvilkt mēteli