ATTAISNOT definīcija Latviešu valodā:

ATTAISNOT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Atzīt (apsūdzēto) par nevainīgu pret viņu izvirzītajā apsūdzībā; pierādīt, atzīt, ka nav pelnījis nosodījumu, sodu.

    • Tiesa apsūdzēto attaisnoja
    • Kolektīvs attaisnoja darbabiedru

  • 2

    Atzīt, uzskatīt par pieļaujamu, pamatojot (ar ko); būt par faktoru, kas pieļauj (ko).

    • Attaisnot kāda rīcību
    • Attaisnot savu neiecietību ar ātro dabu
    • Bērna izturēšanos attaisno viņa slimība

  • 3

    Pierādīt ar darbiem, izturēšanos (pozitīvas attieksmes) pamatotību.

    • Attaisnot vecāku cerības
    • Attaisnot biedru uzticību