ATTAISNOJUMS definīcija Latviešu valodā:

ATTAISNOJUMS

vīriešu dzimte

  • 1

    Paveikta darbība, rezultāts.

    • Panākt apsūdzētā attaisnojumu
    • Rīcības attaisnojums

  • 2

    Fakts, apstāklis, kas noder par pamatojumu kā attaisnošanai; tas, ar ko pamato, pierāda, piem., (kā) nozīmi, lietderīgumu.

    • Bezdarbībai nebija nekāda attaisnojuma
    • Minēt attaisnojumus savai rīcībai