ATSTĀT definīcija Latviešu valodā:

ATSTĀT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Panākt, pieļaut, ka paliek iepriekšējā vietā; neņemot līdzi, novietot (kur); arī aizmirst paņemt līdzi.

    • Atstāt grāmatu uz galda
    • Atstāt zirgu pa nakti pļavā
    • Atstāt bērnus mājās
    • Atstāt bērnus pie vecāsmātes
    • Atstāt somu vilcienā

  • 2

    Pieļaut, panākt, ka paliek iepriekšējā stāvoklī.

    • Atstāt logu vaļā
    • Atstāt kādu nesaprašanā
    • Atstāt jautājumu nenoskaidrotu
    • Atstāt skolēnu pēc stundām
    • Atstāt skolēnu uz otru gadu
    • Atstāt dzīvu

  • 3

    Saglabāt; pataupīt.

    • Atstāt solu rindā vienu vietu brīvu
    • Atstāt celiņu starp dobēm
    • Atstāt darbu uz rītdienu
    • Atstāt kartupeļus sēklai

  • 4

    Pieļaut, ka (kādam) paliek, saglabājas (kas).

    • Zagļi bija atstājuši tikai nevērtīgas lietas
    • Atstāt iespēju brīvi rīkoties

  • 5

    Atdot, nodot (ko citam īpašumā, lietošanā).

    • Atstāt mantojumu bērniem
    • Atstāt sievai saimniecības naudu
    • Atstāt kādam savu adresi

  • 6

    Doties projām (no kādas vietas).

    • Atstāt slimnīcu
    • Kuģis atstāj ostu
    • Atstāt pilsētu bez kaujas

  • 7

    Pārtraukt attiecības, saistības (ar kādu, ar ko), pamest (kādu, ko).

    • Atstāt sievu, ģimeni
    • Atstāt darbu, skolu
    • Justies visu atstātam
    • Atstātas mājas
    • pārnesta nozīme Ievainoto atstāja spēki
    • Mākslinieku neatstāja šaubas

  • 8

    Radīt (kur kādas zīmes); pārn. izraisīt (kam sekas).

    • Atstāt pēdas smiltīs
    • Bakas atstājušas rētas sejā
    • Atstāt ietekmi uz pēcnācējiem
    • Atstāt rūgtumu sirdī
    • Atstāt labu iespaidu

  • 9

    Nedot, nepiešķirt (ko).

    • Atstāt vīru bez brokastīm
    • Atstāt sievu bez naudas
    • Atstāt bērnus bez mantojuma