ATSPĪDĒT definīcija Latviešu valodā:

ATSPĪDĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Sākt spīdēt.

    • Pēc lietus atspīdēja saule
    • Pie debesīm atspīd zvaigznes
    • Jūra atspīdēja rietā
    • Acis atspīdēja priekā

  • 2

    Atspoguļoties (kur); atstaroties (par gaismu).

    • Ezerā atspīd mēness, koki
    • Acīs atspīd ugunskura liesmas
    • Kokos atspīdēja rieta atblāzma

  • 3

    Izplatīties (kur, līdz kurienei u. tml.) – par gaismu.

    • Laternu gaisma no ielas atspīd arī pagalmā