ATSIST definīcija Latviešu valodā:

ATSIST

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Ar sitienu, triecienu atšķelt, atdalīt.

    • Atsist krūzei osu
    • Atsist kokam mizu

  • 2

    Ar sitienu, triecienu atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).

    • Atsist bumbu uz laukuma vidu

  • 3

    Ar sitienu, triecienu atvirzīt nost, atpakaļ.

    • Atsist pretinieka mesto bumbu

  • 4

    Ar prettriecienu piespiest (uzbrucēju) atkāpties; sadursmē atvairīt (uzbrukumu).

    • Atsist pretinieka karaspēka uzbrukumu

  • 5

    Ar strauju kustību, spēji atvirzīt atpakaļ uz aizmuguri.

    • Zirgs atsit galvu atpakaļ
    • Atsist šalles stūrus atpakaļ

  • 6

    Ar strauju kustību, ar spēku atvērt.

    • Atsist durvis vaļā
    • Atsist mapi vaļā
    • Atsist mēteli

  • 7

    Spēji, ar triecienu atdurt, atdauzīt (pret ko).

    • Atsist durvis pret sienu, tās atverot
    • Atsist galvu pret zemajiem griestiem
    • Atsist kāju pret akmeni

  • 8

    Sitot vairākkārt (parasti ar roku), padarīt (to) sāpīgu; atdauzīt (2).

    • Atsist pirkstus klauvējot

  • 9

    sarunvalodas vārds 3. pers Būt ar kādu nokrāsu vai piegaršu.

    • Sniegs ēnā atsit zilganumu