ATPAKAĻCEĻŠ definīcija Latviešu valodā:

ATPAKAĻCEĻŠ

vīriešu dzimte

  • 1

    Ceļš, arī gājiens vai brauciens atpakaļ uz izejas punktu; atceļš.

    • Tumsā neatrast atpakaļceļu
    • Atpakaļceļš likās garāks
    • Doties atpakaļceļā