ATŅEMT definīcija Latviešu valodā:

ATŅEMT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Ar varu, pret kāda gribu ņemot (ko), neatstāt (viņa) īpašumā, rīcībā; arī atsavināt.

    • Atņemt gūstekņiem ieročus
    • Atņemt bērnam sērkociņus
    • Atņemt muižniekiem zemi
    • pārnesta nozīme Karš viņam atņēma tēvu

  • 2

    Panākt, ka zaudē (piem., tiesības, kādu stāvokli).

    • Atņemt brīvību uz pieciem gadiem
    • Atņemt dienesta pakāpi
    • Atņemt vārdu

  • 3

    Matemātikā – atrast vienu saskaitāmo, ja ir zināma summa un otrs saskaitāmais; samazināt (kādu lielumu) par noteiktu daļu.

    • No simta atņemt piecdesmit

  • 4

    Iedarboties tā, ka zūd (piem., kāda īpašība).

    • Trieka atņēma kustības spējas
    • Atņemt pacietību

  • 5

    Būt par cēloni, ka tiek iztērēts (laiks).

    • Bērns atņēma mātei daudz laika

  • 6

    Paņemt daļu (no kā).

    • Atņemt dažus ābolus no pārpilnā groza

  • 7

    Atvirzīt, atvilkt nost (piem., rokas).

    • Atņemt rokas no sejas

  • 8

    Atbildēt (uz sveicienu, uzrunu).

    • Atņemt sveicienu, labrītu