ATNĀKT definīcija Latviešu valodā:

nepārejošs darbības vārds-nāku, -nāc, -nāk, -nācu

• 1

  Nākot atkļūt, ierasties (kur, pie kā u. tml.); nākot atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā).

  • Atnākt ciemā
  • Atnākt pie drauga
  • Atnākt atpakaļ mājās

• 2

  3. pers Tikt atsūtītam, pienākt (piem., par ziņu).

  • Vēstule atnāk divās dienās
  • Līdz mums šie jaunumi vēl nav atnākuši

• 3

  3. pers Atplūst (par smaržām, skaņām).

  • No pļavas atnāk siena smarža
  • No tālienes atnāk vijoles skaņas

• 4

  Pārcelties (uz kurieni); sar. ierasties (kur), lai strādātu (par ko).

  • Atnākt dzīvot uz pilsētu
  • Viņš atnāca uz skolu par direktoru

• 5

  3. pers Iestāties, iesākties (par kādu laikposmu, mūža posmu); iesākties (piem., par izjūtām).

  • Atnācis pavasaris
  • Atnācis vecums
  • Atnākusi laime

• 6

  3. pers Kopā ar apst. «vaļā» – attaisīties, atvērties.

  • Portfelis atnācis vaļā
  • Durvis atnākušas vaļā