ATNĀKT definīcija Latviešu valodā:

ATNĀKT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Nākot atkļūt, ierasties (kur, pie kā u. tml.); nākot atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā).

    • Atnākt ciemā
    • Atnākt pie drauga
    • Atnākt atpakaļ mājās

  • 2

    3. pers Tikt atsūtītam, pienākt (piem., par ziņu).

    • Vēstule atnāk divās dienās
    • Līdz mums šie jaunumi vēl nav atnākuši

  • 3

    3. pers Atplūst (par smaržām, skaņām).

    • No pļavas atnāk siena smarža
    • No tālienes atnāk vijoles skaņas

  • 4

    Pārcelties (uz kurieni); sar. ierasties (kur), lai strādātu (par ko).

    • Atnākt dzīvot uz pilsētu
    • Viņš atnāca uz skolu par direktoru

  • 5

    3. pers Iestāties, iesākties (par kādu laikposmu, mūža posmu); iesākties (piem., par izjūtām).

    • Atnācis pavasaris
    • Atnācis vecums
    • Atnākusi laime

  • 6

    3. pers Kopā ar apst. «vaļā» – attaisīties, atvērties.

    • Portfelis atnācis vaļā
    • Durvis atnākušas vaļā