ATNĀKT definīcija Latviešu valodā:
ATNĀKT
nepārejošs darbības vārds-nāku, -nāc, -nāk
- 1
Nākot atkļūt, ierasties (kur, pie kā u. tml.); nākot atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
- Atnākt ciemā
- Atnākt pie drauga
- Atnākt atpakaļ mājās
- 2
3. pers Tikt atsūtītam, pienākt (piem., par ziņu).
- Vēstule atnāk divās dienās
- Līdz mums šie jaunumi vēl nav atnākuši
- 3
3. pers Atplūst (par smaržām, skaņām).
- No pļavas atnāk siena smarža
- No tālienes atnāk vijoles skaņas
- 4
Pārcelties (uz kurieni); sar. ierasties (kur), lai strādātu (par ko).
- Atnākt dzīvot uz pilsētu
- Viņš atnāca uz skolu par direktoru
- 5
3. pers Iestāties, iesākties (par kādu laikposmu, mūža posmu); iesākties (piem., par izjūtām).
- Atnācis pavasaris
- Atnācis vecums
- Atnākusi laime
- 6
3. pers Kopā ar apst. «vaļā» – attaisīties, atvērties.
- Portfelis atnācis vaļā
- Durvis atnākušas vaļā