ATMIŅA definīcija Latviešu valodā:

ATMIŅA

sieviešu dzimte

  • 1

    Spēja saglabāt un atjaunot apziņā (agrāk redzēto, dzirdēto, justo u. tml.).

    • Laba, vāja atmiņa
    • Vingrināt atmiņu
    • Paļauties uz savu atmiņu
    • Atmiņas zudums
    • Redzes atmiņa
    • Dzirdes atmiņa

  • 2

    Psihisko norišu kopums, kas saistās ar informācijas saglabāšanu un reproducēšanu.

    • Paturēt atmiņā vajadzīgos faktus
    • Atmiņā nāk dzirdētais nostāsts
    • Atjaunot atmiņā pagātnes notikumus

  • 3

    dsk Pagātnes priekšstati, iespaidi u. tml., kas saglabājušies apziņā.

    • Bērnības atmiņas
    • pārnesta nozīme Kavēties atmiņās
    • Rakstīt atmiņas par laikabiedriem

  • 4

    Automātiskas iekārtas spēja saglabāt ierakstīto informāciju; automātiskas iekārtas daļa, kurā fiksē informāciju, saglabā un rada iespēju automātiski reproducēt to.

    • Liela, maza atmiņa
    • Ierakstīt datus datora atmiņā
    • Izdzēst tekstu no atmiņas