ATLĒKT definīcija Latviešu valodā:

ATLĒKT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Ar lēcienu atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).

    • Atlēkt no uguns
    • Bailēs atlēkt atpakaļ, sānis

  • 2

    Lecot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).

    • Atlēkt uz vienas kājas
    • Varde atlec pie grāvja

  • 3

    3. pers Atdalīties, neturēties vairs klāt.

    • Zābakam atlēkusi zole
    • Maizei atlēkusi garoza
    • Kokam atlec miza

  • 4

    3. pers Atsitoties pret ko, strauji atvirzīties, atlidot atpakaļ.

    • Bumba atlēca no sienas

  • 5

    3. pers Strauji attaisīties, atvērties (par to, kas aizdarīts ar kādu mehānismu).

    • Portfelis atlec vaļā
    • Vāks atlēca vaļā

  • 6

    sarunvalodas vārds 3. pers Tikt kādam (par peļņu vai citu labumu); atkrist (4).

    • No darījuma visiem atlēca savs labums