ATJAUTĪBA definīcija Latviešu valodā:

ATJAUTĪBA

sieviešu dzimte

  • 1

    vsk Vispārināta īpašība atjautīgs; apķērība; attapība.

  • 2

    Asprātīgs, atjautīgs izteiciens; asprātība (2).

    • Pateikt kādu atjautību