ATDZĪT definīcija Latviešu valodā:

ATDZĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Dzenot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.); atsūtīt kādu pret viņa gribu, ar varu.

    • Atdzīt lopus mājās
    • Atdzīt govis atpakaļ aplokā
    • Atdzīt zēnu uz ganiem

  • 2

    Dzenot piespiest atvirzīties nost.

    • Atdzīt nost suņus
    • Atdzīt ziņkārīgos no katastrofas vietas

  • 3

    Atstumt (1).

    • Atdzīt ķerru pie šķūņa
    • Atdzīt sabojājušos motociklu mājās

  • 4

    3. pers Atvirzīt šurp (par vēju, ūdeni).

    • Vējš atdzen lietus mākoņus
    • Straume atdzinusi plostu pie krasta

  • 5

    3. pers Atvirzīt nost, sānis (par vēju, ūdeni).

    • Vējš atdzen laivas no krasta