ATCEĻŠ definīcija Latviešu valodā:

ATCEĻŠ

vīriešu dzimte

  • 1

    Nāciens vai brauciens atpakaļ uz izejas punktu; atpakaļceļš.

    • Atceļš izlikās īsāks nekā ceļš uz pilsētu
    • Doties atceļā