ATBRĪVOTIES definīcija Latviešu valodā:

ATBRĪVOTIES

  • 1

    Tikt brīvībā, tikt atbrīvotam.

    • Atbrīvoties no ieslodzījuma
    • Atbrīvoties no gūsta

  • 2

    Iegūt brīvību, neatkarību.

    • Atbrīvoties no okupācijas
    • No fašisma atbrīvojušās tautas

  • 3

    Noņemt, dabūt nost sev ko smagu, traucējošu.

    • Atbrīvoties no mugursomas
    • Atbrīvoties no apsēja
    • Atbrīvoties no virsdrēbēm
    • Atbrīvoties no apkampieniem
    • Suns atbrīvojies no kaklasiksnas

  • 4

    Tikt vaļā no kā traucējoša, nepatīkama.

    • Atbrīvoties no uzbāzīga sarunu biedra
    • Atbrīvoties no drūmām domām
    • Atbrīvoties no aizspriedumiem

  • 5

    Kļūt brīvam (no saistībām, pienākumiem u. tml.).

    • Atbrīvoties no darba uz stundu
    • Atbrīvoties no sekretāra pienākumiem

  • 6

    3. pers Zūdot saistījumam, ierobežojumam u. tml., kļūt izmantojamam (piem., par enerģiju, līdzekļiem).

    • Atbrīvojušies lieli līdzekļi

  • 7

    3. pers Tikt atbrīvotam (7), nebūt vairs aizņemtam (par telpu, trauku u. tml.).

    • Vasarnīcā atbrīvojusies istaba
    • Ceļš atbrīvojas
    • Autobusā atbrīvojās vairākas sēdvietas