ATBRĪVOT definīcija Latviešu valodā:

ATBRĪVOT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Palaist vaļā, atsvabināt (piem., ko piesaistītu); izlaist brīvībā.

    • Atbrīvot suni no ķēdes
    • Atbrīvot aizķērušos āķi
    • Atbrīvot gūstekņus
    • Atbrīvot ieslodzītos no cietuma

  • 2

    Padarīt brīvu, neatkarīgu (no kā).

    • Atbrīvot zemi no okupācijas
    • Atbrīvot dzimteni no ienaidniekiem

  • 3

    Noņemt, palīdzēt noņemt ko smagu, traucējošu.

    • Atbrīvot kādu no smagā nesamā
    • Atbrīvot slimnieku no apģērba
    • Atbrīvot rokas no saitēm

  • 4

    Panākt, ka tiek vaļā no kā traucējoša, nepatīkama.

    • Atbrīvot kādu no nepatīkama ceļabiedra

  • 5

    Piešķirt tiesības, dot iespēju nepildīt kādas saistības, nedarīt (ko); pārtraukt darba attiecības (ar kādu darbinieku).

    • Atbrīvot jaunieti no karadienesta slimības dēļ
    • Atbrīvot skolnieku no stundas
    • Atbrīvot no komisijas priekšsēdētāja amata
    • Atbrīvot darbinieku pēc paša vēlēšanās

  • 6

    Likvidējot kādu saistījumu, ierobežojumu, padarīt brīvu, lietojamu citam nolūkam.

    • Atbrīvot radošos spēkus darbam

  • 7

    Padarīt tukšu, brīvu; padarīt brīvu (no kā traucējoša).

    • Atbrīvot mucu
    • Atbrīvot istabu
    • Atbrīvot kuģi no pasažieriem
    • Atbrīvot ceļu
    • Atbrīvot dižkoku no krūmiem

  • 8

    Atslābināt.

    • Atbrīvot muskuļus