ATBAIDĪT definīcija Latviešu valodā:

ATBAIDĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Baidot padzīt nost; panākt, būt par cēloni tam, ka netuvojas.

    • Atbaidīt vārnas no dārza
    • Uguns atbaida vilkus

  • 2

    Izraisīt bailes, nepatiku.

    • Atbaidīt no sevis ar pārliecīgu bardzību
    • Grūtības viņu neatbaida

  • 3

    Baidot atdzīt šurp.

    Sk. arī atbaidošs
    • Atbaidīt zivis pie makšķerniekiem