ASKĒTISMS definīcija Latviešu valodā:

ASKĒTISMS

singular masculine noun

  • 1

    Juteklisko tieksmju pārvarēšana un atteikšanās no dzīves labumiem, lai sasniegtu morālu vai reliģisku ideālu.

  • 2

    Ļoti atturīgs, pieticīgs dzīvesveids.