ARTILĒRIJA definīcija Latviešu valodā:

sieviešu dzimte vienskaitlis

• 1

  Ieroču šķira, kuras daļu un apakšvienību apbruņojumā ir lielgabali, haubices, mīnmetēji u. tml. ieroči, arī šaušanas koriģēšanas līdzekļi un attiecīgie transportlīdzekļi.

  • Artilērijas pulks

• 2

  Šās ieroču šķiras ieroču kopums.

  • Vieglā artilērija, smagā artilērija
  • Tālšāvēja artilērija
  • Kuģu, krasta artilērija

• 3

  Zinātnes nozare, kurā pētī šādu šaujamieroču konstruēšanu un lietošanu.

  • Artilērijas speciālists