ĀRPUS definīcija Latviešu valodā:
ĀRPUS
prievārds
- 1
Norāda, ka vieta, kur kas atrodas, noris vai kurp virzās, ir aiz kā, kam ārpusē.
- A. sētas
- Strādāt ārpus telpām
- Izbraukt ārpus pilsētas
- 2
Norāda, ka kas neietilpst kādā kopumā, norisē, procesā.
- Pieņemt kādu ārpus rindas
- Strādāt ārpus darba laika
Lietojums
prievārds ar ģen.