ĀRPUS definīcija Latviešu valodā:

prievārds

• 1

  Norāda, ka vieta, kur kas atrodas, noris vai kurp virzās, ir aiz kā, kam ārpusē.

  • A. sētas
  • Strādāt ārpus telpām
  • Izbraukt ārpus pilsētas

• 2

  Norāda, ka kas neietilpst kādā kopumā, norisē, procesā.

  • Pieņemt kādu ārpus rindas
  • Strādāt ārpus darba laika