ĀRPRĀTS definīcija Latviešu valodā:

ĀRPRĀTS

singular masculine noun

  • 1

    Saprāta zudums; stāvoklis, kad ir stipri psihiski traucējumi.

    • Viņu pārņēma ārprāts
    • Ārprāta lēkme
    • Kliegt kā ārprātā

  • 2

    sarunvalodas vārds, pārnesta nozīme Nesaprātīgums, neprāts.

    • To darīt būtu ārprāts
    • Tīrais ārprāts!