ARBITRS definīcija Latviešu valodā:

ARBITRS

vīriešu dzimte

  • 1

    Šķīrējtiesnesis.

    • Abas puses vienojās par arbitra iecelšanu

  • 2

    Arbitrāžas amatpersona, kas izšķir iestāžu un uzņēmumu savstarpējos mantiskos un finansiālos strīdus.

    • Valsts arbitrs
    • Galvenais arbitrs
    • Iecelt par arbitru

  • 3

    Tiesnesis sporta sacensībās.

arbitre definīcija Latviešu valodā:

arbitre

sieviešu dzimte