APTURĒT definīcija Latviešu valodā:

APTURĒT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Pārtraukt (piem., procesu, norisi, darbību, plūsmu); panākt, ka apstājas.

    • Apturēt lietas izskatīšanu tiesā
    • Apturēt celtniecību
    • Apturēt vilcienu, tramvaju, automašīnu
    • Zirgus nevarēja tik pēkšņi apturēt
    • Apturēt asiņošanu