APTUMŠOT definīcija Latviešu valodā:

APTUMŠOT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Padarīt tumšu vai tumšāku (aizklājot vai izslēdzot gaismas avotu).

    • Aptumšot logu
    • Visa pilsēta bija aptumšota
    • Aptumšotas ielas
    • Aptumšot slimnieka istabu
    • Aptumšotas spuldzes

  • 2

    pārnesta nozīme Mazināt (prieku, laimi u. tml.).

    • Svētku prieku aptumšoja sēru vēsts

  • 3

    pārnesta nozīme Būt par cēloni, ka kļūst neskaidrs (piem., saprāts, apziņa).

    • Smagie pārdzīvojumi aptumšoja viņa prātu