APTRŪKT definīcija Latviešu valodā:

APTRŪKT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Nebūt vairs vajadzīgajā, vēlamajā daudzumā; pietrūkt.

    • Ielenktajiem karavīriem aptrūka pārtikas
    • Viņam aptrūkst pacietības
    • Mātei dziesmu nekad neaptrūkst

  • 2

    Aprauties; pārtrūkt.

    • Aptrūkst sarunas pavediens