APSTĀKLIS definīcija Latviešu valodā:

APSTĀKLIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Parādība, fakts, kas pastāv līdzās citai parādībai vai citam faktam un kam ir noteikts sakars ar to.

    • Svarīgi, attaisnojoši apstākļi
    • Noskaidrot visus krimināllietas apstākļus

  • 2

    dsk Parādību kopums, nosacījumi, kas ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) esamību u. tml.

    • Dzīves, darba apstākļi
    • Vēsturiskie apstākļi
    • Laika, klimatiskie apstākļi

  • 3

    Teikuma palīgloceklis, kas norāda uz darbības vietu, laiku, cēloni, nolūku u. c.

    • Laika apstāklis
    • Veida apstāklis
    • Apstākļa vārds