APRIMT definīcija Latviešu valodā:

APRIMT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Kļūt mierīgam, rāmam, klusam; apklust.

    • Iekarsuši strīdā, viņi nevarēja vien aprimt
    • Ielas troksnis pamazām aprimst
    • Dziesmas aprima tikai vēlā naktī

  • 2

    3. pers Apstāties, mitēties.

    • Stiprais vējš uz brīdi aprima
    • Darbs fabrikā neaprima ne dienu, ne nakti

  • 3

    3. pers Kļūt mazāk sajūtamam, izjūtamam.

    • Sāpes, slāpes aprima
    • Aprimst ilgas