APRAUTIES definīcija Latviešu valodā:

APRAUTIES

  • 1

    Pēkšņi pārtraukt (piem., runāt, dziedāt), neturpināt.

    • Aprauties pusvārdā
    • Sākt runāt un aprauties
    • Meitene skaļi iesmējās, bet tad aprāvās

  • 2

    3. pers Pēkšņi apklust, apstāties, izbeigties u. tml.

    • Saruna aprāvās
    • Aiz upes skanēja dziesma, tad aprāvās
    • pārnesta nozīme Dzīve aprāvās pašos spēka gados