APRAUT definīcija Latviešu valodā:

APRAUT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Noraut (daudzus, visus).

    • Apraut visus ziedus
    • Krūmam aprautas visas lapas

  • 2

    Pēkšņi pārtraukt, neturpināt; spēji pārtraukt (kustību).

    • Apraut domu, runu
    • Gājējs aprāva soļus

  • 3

    3. pers Spēcīgi iedarbojoties, apkaltēt, apdedzināt.

    Sk. arī aprauts
    • Karstā saule aprāvusi dēstu lapas
    • Vējš aprāvis seju
    • Saule aprāvusi plecus sarkanus